MMSenger

“Latvijas reklāmas tirgus un tā attīstības prognozi 2012. gadam ietekmē vairāki faktori, kuru pieaugošo nozīmi jau esam izjutuši 2011. gadā – multinacionālo reklāmdevēju reklāmas budžetu pārdale Latvijas iedzīvotāju pirktspējas ietekmē, reklāmdevēju uzkrātā pieredze un gatavība ekonomiskās situācijas svārstībām, kā arī interneta reklāmas tirgus izaugsme un privātuma aizsardzība digitālajā vidē,” prognozē Ģirts Ozols, MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents.

“Jau 2011. gadā Latvijā bija saskatāma tendence, kas nāk par sliktu tirgus apjomam Latvijā, ir faktā, ka starptautiskie reklāmdevēji, balstoties uz aprēķiniem par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, savus Baltijai paredzētos reklāmas investīciju budžetus pārdala par labu Lietuvai un Igaunijai, samazinot apjomu Latvijas tirgū. Labā ziņa ir tā, ka reklāmdevēji ekonomikas recesijas un cita veida izmaiņu laikā un ietekmē ir guvuši neatsveramu pieredzi, kas ļauj tiem būt gatavākiem ekonomiskās situācijas dažādiem pavērsieniem. Turklāt, multinacionālajiem reklāmdevējiem izveidojusies skaidra izpratne, ka tagad ir labs laiks un apstākļi, lai stiprinātu savu zīmolu attiecības ar cilvēkiem un palielinātu savu tirgus daļu,” skaidro Ģirts Ozols

“Joprojām aktuāla tendence, kas turpināsies arī nākamajos gados, kur 2012. gads nav izņēmums, ir dažāda spektra reklāmdevēju pieaugoša ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos, kurus lieto un kuros faktiski uzturas arvien lielāks cilvēku skaits. Interneta tirgus daļa Latvijā 2012. gadā prognozējami sasniegs vismaz 15% apjomu; taču, atkarībā no citu mediju grupu panākumiem un interneta reklāmas tirgus dalībnieku spējas piedāvāt Latvijas tirgum jaunus risinājumus, interneta reklāmas tirgus kapacitāte Latvijā pieļauj iespēju, ka tas Latvijā jau 2012. gadā var aizsniegties līdz globālajam tirgum prognozētajai 17,6% tirgus daļai arī Latvijā.”

“Svarīga tendence, kas saistīta ar interneta nozīmes pieaugumu un kas Latvijas reklāmas tirgū aktualizēsies 2012. gadā, ir privātums digitālajā vidē. Sociālo mediju un tehnoloģiju attīstība, iespējas un publiskā pieejamība gan tiesībsargājošām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā liek aizdomāties par personas privātuma robežām. Protams, šis jautājums nav tikai viena gada aktualitāte, tomēr Jaunais gads būtu laiks, kad Latvijas sabiedrība un reklāmas tirgus būtu nobrieduši šo jautājumu aktualizēt un meklēt risinājumus. Vai atrast risinājumus, ir jautājums iesaistīto pušu profesionalitātei un, protams, jautājuma “sāpīguma” pakāpei.”

Lasīt: 7guru.lv versijā (atvērt).

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2011. gadā ir 3,5% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,7% apjomā, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Izaugsmes temps 2011. gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010. gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā. Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010. gadā līdz 40,2% 2011. gadā. Savukārt, interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010. gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011. gadā jau 15,9%. 2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc 2 gadiem (2014. gadā) internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina ZenithOptimedia pētījuma rezultāti.

Joprojām lejupslīdoši rezultāti un prognozes attiecas uz reklāmas investīcijām drukātajos izdevumos. Straujākā tirgus daļas samazināšanās fiksēta laikrakstiem, kuriem 2010. gadā bija 21,3% tirgus, 2011. gadā – 20,0%, bet 3 gadu laikā prognozēta tirgus daļas samazināšanās līdz 16,5% (2014. gadā). Žurnālu tirgus daļas samazināšanās temps ir līdzīgs – 9,9% 2010. gadā, 9,4% 2011. gadā, bet prognoze 2014. gadam – 7,9% no kopējām pasaules reklāmas tirgus investīcijām.

2011. gadā straujāku izaugsmi par pasaules reklāmas tirgus kopējo pieaugumu (3,5%) piedzīvo Centrālās un Austrumeiropas reģions (8,5%), Latīņamerika (6,0%), kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģions (5,4%). Rietumeiropas (1,8%) un Ziemeļamerikas reklāmas tirgus izaugsmes temps (2,3%) ir zemāks par pasaules vidējo. Savukārt, vienīgais reģions, kur izaugsmes nav, bet ir mīnusi, ir politisko satricinājumu skartais Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģions, kur fiksēta lejupslīde 15,5% apjomā.

„Mediju reklāmas tirgus Latvijā 2011. gada pirmajā pusgadā bija pieaudzis 4% apjomā, salīdzinot ar 2010. gada pirmo pusi. Tomēr 2011. gada summā izaugsme prognozējama zem 4% atzīmes. Šogad Latvijas reklāmas tirgū skaidri iezīmējas tendence, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspējas rādītāju ietekmē multinacionālie reklāmdevēji savus Baltijai paredzētos reklāmas investīciju budžetus pārdala par labu Lietuvai un Igaunijai, samazinot apjomu Latvijas tirgū,” skaidro Ģirts Ozols, MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents.

„Prognozējot Latvijas reklāmas tirgus attīstību 2012. gadā, jāņem vērā, ka reklāmdevēji ir būtiski gatavāki jebkādām ekonomikas kolīzijām ne kā tas bija, piemēram, 2008. un 2009. gadā. Starptautiskajiem reklāmdevējiem ir skaidrs redzējums un izpratne, ka šis ir labs laiks palielināt savu tirgus daļu un stiprināt savu zīmolu spēku,” tā Ģirts Ozols.

„Svarīga tendence Latvijā ir arvien lielāka reklāmdevēju ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos. Attiecīgi interneta tirgus daļa Latvijā 2012. gadā noteikti sasniegs vismaz 15% atzīmi, bet, iespējams, dažādu faktoru ietekmē var arī sasniegt globāli prognozēto 17,6% apjomu. Šo tendenci apliecina atsevišķu multinacionālo reklāmdevēju investīciju sadalījums jau 2011. gadā, kad tie jau 20-25% no saviem reklāmas budžetiem investēja internetā,” komentē MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents.

„Kopumā 2012. gadā Latvijā prognozējama reklāmas tirgus izaugsme aptuveni 2% apjomā, pieņemot, ka nacionālie televīzijas kanāli turpinās būt nacionāli, kā arī eirozonu neskars satricinājumi, kurus nespētu kompensēt reklāmas investīcijas saistībā ar vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā un Eiropas futmola čempionātu,” prognozē Ģirts Ozols, MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents.

Globālās reklāmas investīcijas pa reģionie

Lielākie mediji (laikraksti, žurnāli, televīzija, radio, kino, vides reklāma, internets)

Miljardi ASV dolāru pie pašreizējām cenām pēc 2010. gada vidējā maiņas kursa

Avots: ZenithOptimedia

Lielākie mediji (laikraksti, žurnāli, televīzija, radio, kino, vides reklāma, internets)

Izmaiņas gada laikā (%)

Avots: ZenithOptimedia

Pasaules reklāmas investīciju sadalījums pa medijiem

Miljardi ASV dolāru pie pašreizējām cenām. Pēc 2010. gada vidējā maiņas kursa

Avots: ZenithOptimedia

* Kopējie šeit minētie rādītāji ir zemāki par kopējiem rādītājiem iepriekš redzamajā tabulā “Globālās reklāmas investīcijas pa reģioniem”, jo tajā iekļauti arī kopējo reklāmas investīciju rādītāji dažām valstīm, kurās reklāmas investīcijas netiek uzskaitītas pa medijiem.

Masu mediju daļa no kopējām reklāmas investīcijām 2010.−2014. g. (%)

Avots: ZenithOptimedia

Medijos tiek aktualizēta un diskutēta tēma, kuras ietvaros tiek vērtēta sociālo mediju nākotne. Vai sociālie tīkli ir sevi izsmēluši? Vai tie cilvēkiem ir tikpat interesanti un aktuāli kā šo sociālo mediju “uzvaras gājiena” sākumā?

Andrejs Saldavs, Reactiv interaktīvo projektu vadītājs, atbild uz žurnāla Lietišķā Diena jautājumiem.

Jautājums: Vai arī Latvijā var novērot pazīmes, kas liecina, ka cilvēkiem sāk apnikt sociālie tīkli? Cik efektīvs mārketinga līdzeklis tas ir patlaban, un vai tas ir saasniedzis savus “griestus”

Sociālie mediji, tāpat kā jebkura cita veida medijs, ir jāpielieto, vadoties no situācijas. Nevajag pieņemt, ka sociālie mediji kā  komunikāciju kanāls ir  “zelta atbilde” uz jebkuru problēmu. Līdzīgi kā jebkurā komunikācijā, mediju kanālam ir jābūt izvēlētam ar mērķi. Un, ja mērķis ir pareizi definēts, tad arī sociālā kanāla potenciāls ir neizsmeļams.

Ja runājam par aktivitātēm, tad sociālo mediju apmeklējums, piemēram, draugiem.lv augusta mēnesī, salīdzinot ar pagājušo gadu ir palicis 600 000 unikālo apmeklētāju robežās, bet pavadītais laiks vidēji mēnesī ir pieaudzis par 3 stundām, sasniedzot jau vidēji 19 stundas mēnesī, liecina Gemius dati. Savukārt, reģistrēto lietotāju skaits no Latvijas facebook.com tīklā pēdējos sešos mēnešos ir pieaudzis par  20 380 lietotājiem,  no kuriem 29% ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, liecina Socialbakers dati.

Līdz ar to, jāšaubās, ka sociālie mediji būtu sasnieguši griestus. Tie ir mainīgi un mainās līdzi laikam, cenšoties piesaistīt aizvien jaunus lietotājus. Piemēram, facebook.com ieviests jaunais time line, pavisam nesen notika arī draugiem.lv izkārtojuma maiņa un ir vērojamas pastāvīgas pārmaiņas draugiem.lv apakšsadaļās. Protams, jāatgādina – kā mārketinga līdzeklim sociālajiem tīkliem ir jābūt izvēlētiem tikai atbilstoši mērķim, un rīcībai tajos ir jābūt pakārtotam šim mērķim.

Jautājums: Vai sociālo tīklu nozīme mārketingā un reklāmā nav pārvērtēta ņemot vērā faktu, ka, iespējams, daļa sabiedrības tos nekad neizmantos?

Izmantot frāzi “nekad” ir pārdrošs apgalvojums. Jo mainoties interneta lietotājam, ikviens, kurš tagad ir 30 gadus vecs, pēc 10 gadiem ir 40 gadus vecs, un, iespējams, aizvien lietos sociālos medijus, jo viņa ieradums tāds ir patreiz. Kā jau minēju, sociālo mediju loma mūsu sabiedrībā nav pārvērtēta, un racionāls reklāmdevējs un mediju aģentūra investē naudas apjomu, kas var nest efektīvu atgriezenisko saiti. Sociālo mediju loma ir liela, jo tajos pavadītais laiks no lietotāju puses ir ļoti augsts. Facebook.com tika pat pie savas filmas, kas norāda, ka sociālie mediji ne tikai tiek aktīvi izmantoti, bet arī lietotāju mīlēti. Piemēram, Google plus spēja savākt pasaulē vairāk kā 25 000 000 lietotāju aptuveni mēneša laikā. Protams, ir cilvēki, kas nelieto sociālos medijus. Tāpat ir cilvēki, kas nelasa avīzes, neklausās radio, neskatās televīziju vai nelieto internetu. Bet tas nenozīmē, ka viņi to nekad nedarīs. Cilvēki mainās, un sociālo mediju pluss ir tas, ka viņi mainās līdzi cilvēkam un viņa vajadzībām.

Jautājums: Kā redzat sociālo tīklu mārketinga un reklāmas attīstību nākotnē?

Patreiz manāmas tendences ir tādas, ka tiek atrasti aizvien jauni veidi, kā noturēt lietotāja laiku pēc iespējas ilgāk. Līdz ar to attīstība attiecībā uz lietotāju būs jaunas spēles, jaunas sadaļas, iespējas apstrādāt savus foto vai video. Tiks radīti mēģinājumi integrēt jebkura veida aktivitātes, kas notiek interneta vidē, lai to varētu veikt caur savu sociālā mediju profilu.

Aktivizēsies sociālo tīklu un to profilu pieejamība uz citām platformām kā, piemēram, mobilais telefons un planšetdatori, lai palielinātu sociālo mediju lomu mūsu ikdienas dzīvē, un mēs varētu jebkurā brīdī pateikt, ko mēs vēlamies, parādīt bildi vai uzrunāt draugu. Sociālie tīkli noteikti kļūs mobilāki.

Mārketinga nākotne ir tajā, ka varēs vēl sīkāk iedalīt auditoriju pēc tās uzvedības interesēm un psiholoģiskā profila. Un, pateicoties “like” un “ieteikt” pogām, mēs spēsim labāk ievākt datus par to, kāds tad ir patērētājs mūsu mērķa auditorijā, un sniegt viņam daudz precīzāku un personiskāku uzrunu.

Lasīt vēl:

• Dažādu ekspertu viedokļu kopsavilkums un interpretācija žurnālā Lietišķā Diena rakstā (autores Guna Gleizde un Zane Dūmiņa): nozare.lv (atvērt; pieejams abonentiem); news.lv (atvērt; pieejams abonentiem);
• Lietišķā Diena raksta “izrāvums”: db.lv (atvērt).

Samsung SmartTV reklāma ir pirmā, kas izvietota Fox International Channels televīzijas kanālos – National Geographic, Fox Life un Fox Crime, kas kopš oktobra Latvijā tiek raidīti ar lokalizētu signālu. Tas paredz gan latviešu subtitrus populārākajām programmām, gan iespēju reklāmdevējiem izvietot reklāmu Fox kanālos Latvijā.

„Televīzijas kanāli Fox pasaulē ir pazīstami ar kvalitatīvu un interesantu saturu, tāpēc man ir prieks, ka tādi kanāli kā Fox Life un National Geographic tagad ir pieejami arī Latvijas skatītājiem. Samsung ir līderis ne tikai modernu tehnoloģiju attīstībā, bet arī mediju izvēlē, ar kuru starpniecību informēt klientus par jaunievedumiem. Mēs esam atvērti jaunām iespējām, tāpēc labprāt izmantojām mediju aģentūras Starcom piedāvājumu izvietot Samsung SmartTV reklāmas Fox kanālos, kuru būtība precīzi saskan ar SmartTV virsuzdevumu – nodrošināt skatītājiem  interesantu un daudzveidīgu saturu,” skaidro Elīna Liepiņa, Samsung Electronics Baltics zīmola vadītāja.

„Globālā tendence liecina, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas nišas TV kanālus, kuros tiek rādīts atbilstošs saturs katra skatītāja  interesei un gaumei. Tāpat kā ar mūziku – klausītājs izvēlas to, kas viņam patīk, un nevis to, kas tiek radīts visiem. Mums patīk izaicinājumi un būt celmlaužiem, tā radot piemēru citiem nišas TV kanāliem. Pirmais solis lokalizācijas jomā Baltija valstīs tika sperts pirms 2 gadiem Igaunijā; pēc veiksmīgas darbības tiek sperts nākamais solis, kas ir Fox kanālu lokalizēšana Latvijā, bet nākamā gada plānos ietilpst Lietuvas apgūšana,” informē Ilze Buna, Fox International Channels Reklāmas pārdošanas un mārketinga izpilddirektore Latvijā.

Latvijas skatītājiem zināmākie Fox televīzijas kanāli National Geographic, Fox Life, Fox Crime kļūst latviskāki – pašreklāmas un anotācijas tiek veidotas latviešu valodā, bet seriāli un raidījumi translēti ar latviešu subtitriem. Sākotnēji subtitri ir pieejami tikai jaunākajiem seriāliem un populārākajiem raidījumiem, taču nākotnē ir paredzēts ieviest latviešu subtitrus pilnīgi visiem jaunajiem raidījumiem. Fox Life, Fox Crime un National Geographic kanālus iespējams redzēt Lattelecom, Baltkom, Latnet, Izzi un Balticom abonentiem visā Latvijā.

Mediju aģentūra Starcom ir orientēta jaunu komunikācijas kanālu veidošanu un izmantošanu, kas sniedz iespēju kvalitatīvāk sasniegt cilvēkus un precīzāk nodot ziņojumu viņiem, veidojot pozitīvu pieredzi saskarsmē ar klientu zīmoliem. Starcom klientu vidū ir tādi pazīstami vārdi kā Balta, Coca-Cola, GlaxoSmithKline, Kraft Foods, Lindex, Procter & Gamble, Rīgas Piensaimnieks, Samsung, Spilva, Trodeks.

P.S. Lasīt arī: reitingi.lv (atvērt).

Efektīvākai darba organizācijai līdzšinējais Leo Burnett Worldwide Centrālās un Austrumeiropas reģions, kas aptvēra 13 aģentūras, ir sadalīts divos reģionos – Centrāleiropas un Austrumeiropas – ar atsevišķu reģionālo vadību.

Austrumeiropas reģions aptver Leo Burnett Worldwide aģentūras Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Kazahstānā un Latvijā, kur šo reklāmas aģentūru tīklu pārstāv Leo Burnett Riga. Austrumu reģiona vadītājs ir Vladimirs Tkačovs, Leo Burnett Group Russia izpilddirektors.

Savukārt, Centrālās Eiropas reģionā ietilpst Leo Burnett Worldwide aģentūras Polijā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Ungārijā un Turcijā. Šī reģiona vadītājs ir Andrew Edwards, Leo Burnett Group UK izpilddirektors.